Rīgas Baleta skola

MIKC “Nacionālā Mākslu vidusskola” Rīgas Baleta skola ir vienīgā valsts profesionālā baleta skola Latvijā, kas lepojas ar gandrīz gadsimtu senām tradīcijām, un vienīgā skola Latvijā, kurā var iegūt profesionālo kvalifikāciju “baletdejotāja/s”. Rīgas Baleta skola sagatavo baleta māksliniekus Latvijas Nacionālajam baletam.

Profesionālās vidējās izglītības programma “Laikmetīgās deja” Rīgas Baleta skolā tiek īstenota kopš 2019. gada. Mācību programmu sekmīgi apguvušie izglītojamie iegūst profesionālo kvalifikāciju “laikmetīgās dejas dejotāja/s” un iegūst profesionālās vidējās izglītības diplomu.

Skolas absolventi ir konkurētspējīgi dejotāji ar vērtīgu skatuves pieredzi Latvijas Nacionālā baleta izrādēs, starptautiskos konkursos un festivālos – gatavi veiksmīgi turpināt studijas Latvijā un ārvalstīs, strādāt profesionālos teātros, baleta trupās, deju studijās, veidot pedagoģisko karjeru, kā arī kļūt par spožiem klasiskās un laikmetīgās dejas dejotājiem, kuri nes Latvijas vārdu pasaulē.

Skola īsteno profesionālās ievirzes, profesionālās vidējās izglītības programmas un interešu izglītību. Skolā ir iespējams apgūt klasisko un laikmetīgo deju un iegūt profesionālo vidējo izglītību.

VADĪBA

SKOLOTĀJI

IESKATS VĒSTURĒ

20. gadismta sākumā profesionālo baleta mākslinieku izglītošana Latvijā vispirms saistījās ar privātajām baletskolām.

1919. gadā tika nodibināta Latvijas Nacionālā opera un tajā sāka darboties arī baleta trupa. Pirmie dejotāji mācījās Marietas Balbo, Mārtiņa Kauliņa, vēlāk Nikolaja Sergejeva, Aleksandras Fjodorovas u.c. studijās. Līdz ar baleta trupu dzima ideja par valsts uzturētas, augsti profesionālas baleta skolas dibināšanu.

1931. gadā baletnieki beidzot sarosījās – savu domubiedru atbalstīts, skolas projekta izstrādi uzņemās premjers Harijs Plūcis.

1932. gadā tika dibināta Latvijas Nacionālās operas baletskola. Par skolas vadītāju iecēla Anatolu Vilzaku. Izsludinot konkursu audzēkņiem, tika plānots uzņemt 60 bērnu, taču gribētāju bija daudz. Skola uzsāka mācības 2. septembrī ar 97 potenciāliem jaunajiem baleta māksliniekiem. Jau decembrī notika pirmais audzēkņu vakars, kurā tika parādīti fragmenti no P. Čaikovska baletiem.

1933. gada 22. maijā notika pirmais izlaiduma koncerts jeb, kā toreiz teica – skolas reprezentācija, kurā tika iestudēts P.L.Herteļa balets “Veltīgā uzmanība” četros cēlienos. Nokārtojot pēdējos eksāmenus, septiņi audzēkņi (Mirdza Kārkliņa, Mirdza Griķe, Florentīna Tracevska u.c.) saņem pirmos skolas beigšanas diplomus.

1933.-1940. LNO baletskolu vadīja Harijs Plūcis. Mācību process arvien pilnveidojās – mācīja klasisko un raksturdeju, aktieru meistarību, grimu, baleta vēsturi. Tika atvērta skolas bibliotēka, šūti jauni tērpi uzvedumiem.

1940. gadā daudz kas mainījās – LNO pārdēvēja par LPSR Valsts Operas un baleta teātri, skola palika tā pakļautībā, par baletskolas māksliniecisko vadītāju kļuva H.Tangijeva – Birzniece.

1941. gada vasarā atkal mainās varas, ir sācies otrais Pasaules karš. Baletskola atsāk darbu tikai 1.novembrī, un tā saucas Rīgas Operas baletskola. Mācības notiek ne tikai Baltā nama telpās, bet arī nelielā senatnīgā namiņā Mazajā Smilšu ielā. Skolas vadītājs atkal ir H. Plūcis.

1943. gada baletskolas audzēkņu pavasara koncerts bija pēdējais, ko parādīja Harijs Plūcis. 1944.gadā viņš devās uz viesizrādēm un Latvijā vairs nekad neatgriezās, kā pedagogs turpmāk strādājot Anglijā, Šveicē, Austrijā. Otrā pasaules kara gados beidzēju bija maz. Skola svinīgi atzīmēja savas darbības desmit gadu jubileju.

1945. gadā skolu pārsauca par Latvijas PSR Operas un baleta teātra baleta studiju.

1948. gadā mācību gads sākās jau citā mācību iestādē – Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā (RHV), kas bija neatkarīga no teātra. Direktors bija Rūdolfs Ozoliņš. Vispārizglītojošos priekšmetus baletskolas audzēkņi tagad apguva kopā ar Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas bērniem, kas notika Latvijas Valsts Konservatorijas telpās, kurās tolaik mitinājās mūzikas skola. Baleta stundas norisinājās Operas trešā balkona zālē, Smilšu ielā 8 un Mārstaļu ielā, vēsturiskā namā, jo tieši tur bija atradušās daudzas populāras baleta studijas 20. gs. sākumā.

1952. gada izlaidums RHV vēsturē iegājis kā “zelta” izlaidums – skolu beidza Haralds Ritenbergs, Artūrs Ēķis, Ināra Gintere, Inese Jurgene, Ingrīda Grabovska (Saulīte).

No 1964. līdz 1968. gadam skolas direktors bija Aleksandrs Lembergs, vēlākais LNO galvenais baletmeistars. A. Lembergu direktora postenī nomainīja pedagoģe Tamāra Vītiņa, kura skolu vadīja desmit gadus (1968 – 1978).

1973. gadā RHV ieguva telpas Pārdaugavā, Kalnciema ielā 10/12, kur tika uzcelts jaunu ēku komplekss. Mācības tajā uzsāka RHV un E.Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas audzēkņi, bet 90. gados arī jaundibinātās Rīgas Doma kora skolas audzēkņi.

No 1978. gada skolas direktors ir Haralds Ritenbergs. Viens no izcilākajiem Latvijas baleta solistiem, kura vārds līdz ar Veltu Vilciņu izskanēja visā pasaulē, populārs kinoaktieris, publikas mīlēts un apjūsmots. Viņš ir autoritāte ne tikai skolas audzēkņiem, bet arī visai mākslas sabiedrībai.

80.tajos/ 90.tajos būtiskākais ir stabilitāte – Haraldam Ritenbergam ir izdevies pasargāt skolu no nepārdomātām, sasteigtām reformām un pārsteidzīgiem eksperimentiem. RHV, ejot līdzi laikam, mainās, taču tas notiek mērķtiecīgi, pamatoti, izmantojot ne tikai tradīciju – krievu klasiskās dejas skolas apmācības metodiku, bet sekojot arī pasaules pieredzei un vienmēr esot attīstībā.

2004. gadā Rīgas Horeogrāfijas vidusskola nomaina nosaukumu uz Rīgas Horeogrāfijas skolas vārdu.

2017. gadā skola piedzīvo pārmaiņas, pievienojoties Profesionālās kompetences centram “Nacionālā Mākslu vidusskola”, tās direktora Jāņa Ziņģīša vadībā. Saglabājot skolas vēsturisko nosaukumu, izglītības programmas, zīmolu un tradīcijas, Rīgas Horeogrāfijas skolai pārmaiņas sniedz plašākas iespējas piesaistīt papildu finansējumu skolas ēku modernizācijai un renovācijai, uzlabot mācību vidi un radīt labākus apstākļus izglītības procesam, kas veicinātu skolas attīstību. Struktūrvienības vadība tiek nodota ilggadējas baletdejotājas un Rīgas Horeogrāfijas skolas pedagoģes Agneses Andersones rokās.

No 2020. gada 1. septembra skolas atgūst savu vēsturisko nosaukumu, un skolas oficiālais nosaukums ir PIKC NMV “Rīgas Baleta skola”.

No 2023. gada 1. janvāra skolas nosaukums ir Mākslu izglītības kompetences centrs “Nacionālā Mākslu vidusskola” Rīgas Baleta skola.

VAKANCES